Stāstu stāstīšanas māksla

Vai esat kādreiz iegājis telpā un sajutis, ka tā uzrunā jūs - nevis spokainā, spokainā, briesmīgā veidā, bet tā, ka jūs jūtaties saistīts, iedvesmots vai vienkārši ērti? Tas ir stāstu stāstīšanas spēks dizainā, un tas notiek tad, kad māksla, arhitektūra un interjera dizains darbojas kā vienota komanda.

Apskatīsim, kā šie radošie spēki apvieno rokas (vai plānus), lai radītu telpas, kas ne tikai labi izskatās, bet arī labi jūtas.

Katrai sienai ir ausis, bet lieliskā dizainā tai ir arī savs stāsts.

Kas ir stāstu stāstīšana dizainā?

Stāstu stāstīšana dizainā ir saistīta ar tādu telpu radīšanu, kas izraisa emocijas, atmiņas un nozīmi. Tas nav tikai par skaistām krāsām vai modernām mēbelēm, bet gan par stāstījuma veidošanu. Neatkarīgi no tā, vai tas tiek darīts ar mākslas darbu uz sienām, ēkas formu vai dekoru faktūrām, stāstu stāstīšana pārvērš māju par mājām vai ēku par pieredzi.

Būtībā tas ir tāpat kā rakstīt grāmatu, taču vārdu vietā tiek izmantotas krāsas, ķieģeļi un spilveni.


Art: Stāsta emocionālais kodols

Māksla ir stāstu stāstīšanas pamatā dizainā. Tā ir tā daļa, kas liek apstāties un teikt: “Vau, es kaut ko jūtu! ” Neatkarīgi no tā, vai tā ir drosmīga abstrakta glezna virs kamīna vai smalks zīmējums ar zīmuli gaitenī, māksla telpā ienes emocijas.

Piemēram, savos darbos bieži izmantoju dabu kā iedvesmas avotu - putnus lidojumā, miglainus kalnus vai mierīgu upes tecējumu. Šie darbi nav tikai dekoratīvi, tie ir telpas dvēsele. Tie rada noskaņu un stāsta par saikni ar dabas pasauli.

Profesionāļu padoms: izvēloties mākslas darbus telpai, domājiet par to tāpat kā par dziesmas izvēli filmai - tā nosaka toni visam pārējam.


Arhitektūra: Sižeta līnija, kas visu apvieno kopā

Ja māksla ir emocionālais kodols, tad arhitektūra ir stāsta mugurkauls. Tas ir ietvars, kas veido pamatu visiem pārējiem dizaina elementiem. Domājiet par arhitektūru kā par sava dizaina stāstījuma “Reiz bijuši “.

Ēkas forma, telpu plūsma un pat logu izvietojums veido sižeta līniju. Māja ar augstiem, šauriem logiem var atgādināt par gotisku romantiku, bet gluda, atvērta plānojuma telpa - par modernu minimālismu.

Savos projektos es cenšos līdzsvarot funkciju un stāstījumu. Piemēram, projektējot mājokli, kas ir mājīgs un piezemēts, bet vienlaikus atvērts dabai - jo kurš gan nevēlas, lai viņa viesistabā būtu vieta saulrieta vērošanai?


Interjera dizains: Papildu rakstzīmes, kas izrāda pārsteigumu

Interjera dizains ir tā vieta, kur notiek burvība. Tas ir slānis, kas ar faktūrām, krāsām un priekšmetiem atdzīvina stāstu. Iedomājieties arhitektūru kā skeletu, mākslu kā dvēseli, bet interjera dizainu kā miesu un apģērbu, kas to padara cilvēcisku.

Šeit mēs varam izklaidēties. Izturīgs koka galds stāsta ko citu nekā glīts stikla galds. Samta aizkari vēsta par dramatismu, bet viegls lins - par vienkāršību. Galvenais ir radīt harmoniju starp elementiem, vienlaikus pievienojot nelielus pārsteigumus, piemēram, savdabīgu lampu vai krāsu akcentu.


Kā veidot stāstu dizainā

Tagad, kad esam sadalījuši lomas, parunāsim par to, kā to visu salikt kopā. Lūk, īss ceļvedis par stāstu stāstīšanu dizainā:

  1. Sāciet ar tēmu

    • Vai stāsts ir par dabu? Ceļojumi? Ģimenes atmiņas? Vispirms nosakiet stāstījumu.
  2. Ļaujiet arhitektūrai vadīt

    • Izmantojiet struktūru, lai noteiktu toni. Augstie griesti - grandiozitātei, mājīgie stūrīši - intimitātei.
  3. Izvēlieties mākslu ar mērķi

    • Izvēlieties tēmai atbilstošus elementus. Domājiet ne tikai par atbilstošām krāsām - izvēlieties to, kas jums šķiet piemērots.
  4. Tekstūru un krāsu slāņi

    • Sajauciet un saskaņojiet materiālus, lai tiem piešķirtu dziļumu. Lai panāktu līdzsvaru, kombinējiet mīkstus audumus ar cietām virsmām.
  5. Neaizmirstiet par detaļām

    • Stāstu papildina sīkumi - vāze, paklājs, senatnīgs spogulis.

Kāpēc stāstu stāstīšanai dizainā ir nozīme

Bez stāsta stāstījuma telpa var šķist auksta un atsvešināta, kā žurnāla izlaidums, nevis dzīvesvieta. Taču, ja arhitektūra, māksla un interjers veido vienotu stāstu, rezultāts ir maģisks.

Runa nav tikai par to, lai atstātu iespaidu uz viesiem (lai gan tas ir bonuss), bet gan par to, lai radītu telpu, kurā jūtaties kā mājās. Vietu, kas atspoguļo jūsu ceļojumu, jūsu vērtības un, jā, pat jūsu dīvainības.


Personiska piezīme: kā es apvienoju mākslu un dizainu

Manos projektos stāstu stāstīšana ir obligāta prasība. Neatkarīgi no tā, vai es skicēju smalku putnu galerijas sienai vai projektēju māju no pašiem pamatiem, katra izvēle ir saistīta ar stāstījumu.

Piemēram, viens no maniem iecienītākajiem projektiem bija saistīts ar klientu, kurš mīlēja jūru. Sākot ar kāpņu izliekumu (iedvesmojoties no okeāna viļņiem) un beidzot ar krāsu paleti (zilā, baltā un smilšainā neitrālā krāsā), katrs elements atspoguļoja viņu mīlestību pret ūdeni.

Tas ir šī darba skaistums - tas nav tikai radīt kaut ko skaistu, tas ir radīt kaut ko jēgpilnu.


Stāsta paraugs: “Šņukstošais nams”

Iedomājieties:

Jūs stāvat klusā meža malā, gaiss ir spirgts un dzīvs ar priežu smaržu. Tev priekšā ir māja, kas, šķiet, ir izaugusi no pašas zemes. Tās sienas ir silts akmens un koka mikslis, kas nevainojami saplūst ar ainavu. Lielie logi atspoguļo debesis un augstos kokus, radot sajūtu par bezgalīgu saikni starp iekštelpām un savvaļas pasauli ārpus tām.

Šī ir Šņukstošā māja, un katrs tās dizaina elements stāsta par tās īpašniekiem - ģimeni, kas dziļi iesakņojusies dabā un ilgojas pēc svētvietas, kas godā pagātni, bet vienlaikus apveltīta ar nākotni.


1. darbība: Pamats - pagātnes un tagadnes sasaiste

Ģimene pie manis vērsās ar sapni - māju, kas iemūžinātu viņu bērnības atmiņas par vasarām, kas pavadītas mežā. Viņu lūgums? “Mēs vēlamies, lai šis nams būtu kā stāsti, ko mums stāstīja vecvecāki - piepildīts ar siltumu, nostalģiju un dzīvību.”

Lai to ievērotu, mēs sākām ar materiāliem. Akmens pamatiem tika iegūts no tuvējā karjera, no tā paša, kurā ģimene bērnībā rīkoja piknikus. Kokmateriāli sijām tika iegūti no vietējā amatnieka, kurš pazina mežu kā vecs draugs. Katrs gabals nesa atmiņas, vēsturi.

Pat izkārtojumu iedvesmoja tradīcijas. Centrālais kamīns kļuva par mājas dvēseli, kas atgādina par vakariem, kas pavadīti pie ugunskura, daloties stāstos un smieklos.


2. darbība: Sienas - māksla, kas elpo

Kad struktūra bija izveidota, bija pienācis laiks radīt mākslu. Tā nebija tikai dekorācija - tā bija mājas balss.

Galvenajā dzīvojamā zonā es izveidoju sienas gleznojumu, ko iedvesmojusi latviešu folklora. Putni, kas ir biežs motīvs manā mākslā, pārlidoja pāri sienai, simbolizējot brīvību, izturību un zemes un debesu saikni. Krāsas bija maigas, bet dzīvīgas - zaļi un zili toņi, kas atspoguļoja mežu aiz logiem.

Bērnu istabās gar sienām dejoja rotaļīgas meža radībiņu ilustrācijas, un katra no tām turēja kādu mazu dārgumu - atslēgu, ziedu, karti. Tas bija mājiens piedzīvojumiem un atklājumiem, aicinot bērnus katru vakaru iztēloties savus stāstus.


3. akts: detaļas - čuksti noslēpumi

Interjera dizains bija tā vieta, kur nams patiesi sāka čukstēt savus noslēpumus.

  • Mēbeles: Ēdamgalds ir izgatavots no reģenerēta koka, un tā virsma ir ar nelielām nepilnībām - šur tur mezgls, tur skrāpējums. Katra zīme stāstīja par to, kur koks ir bijis un kur tas ir tagad.
  • Apgaismojums: Virs virtuves salas karājas ar rokām pūtā stikla piekaramie gaismekļi, kuru maigais mirdzums imitē ugunsputnu mirdzumu vakara mežā.
  • Tekstilizstrādājumi: Tekstūru un siltumu piešķir vilnas drānas un lina aizkari, kuru rakstus iedvesmojušas latviešu tradicionālās aušanas tehnikas.

Pat vissīkākajām detaļām bija nozīme. Keramikas vāze ieejas durvīs bija piepildīta ar mežā salasītām kaltētām savvaļas puķēm, bet skapīšu rokturi bija izgrebti tā, lai atgādinātu koku zarus.


4. darbība: Logi - dabas ielūgšana iekšā

Šepstošās mājas īstā zvaigzne bija veids, kā tā ietvēra dabu.

Lielie logi no grīdas līdz griestiem nebija paredzēti tikai gaismas iepludināšanai - tie bija stāstu portāli. Katrs no tiem bija stratēģiski izvietots tā, lai iemūžinātu kādu īpašu skatu: saullēktu virs pļavas, augstās priedes tālumā, maigo ugunsputnu mirdzumu krēslā.

Katru rītu ģimene pamostas, kad pa koka grīdām plūst saules gaisma, iekrāsojot istabu zeltainos toņos. Un katru vakaru viņi vēro, kā zvaigznes atdzīvojas caur jumta logiem, kas izvietoti virs viņu gultām.


5. darbība: Mantojums - stāsta izdzīvošana

Šņukstošā māja nav tikai dzīvesvieta - tā ir dzīva, elpojoša stāstu grāmata. Katrs elements, sākot ar arhitektūru un beidzot ar mākslu, stāsta par ģimenes ceļojumu.

Tā ir tāda māja, kas liek jums ilgāk kavēties pie loga, lēnāk malkot kafiju un justies vairāk saistītam ar sevi, savu ģimeni un apkārtējo pasauli.

Un, iespējams, visskaistākā šī stāsta daļa? Tas joprojām tiek rakstīts.


Iedvesma savam stāstam

Kā jūsu stāsts izskatītos dizainā? Varbūt tas ir mājoklis, kas godina jūsu mīlestību pret ceļošanu, un tā iekārtojumā ir izmantoti suvenīri. Vai varbūt tas ir mājīgs dzīvoklis, kur katrs stūrītis atspoguļo jūsu aizraušanos ar mūziku, mākslu vai kulināriju.

Iespējas ir bezgalīgas, jo katrs stāsts ir unikāls. Un pats labākais? Nav nepareiza veida, kā to izstāstīt.


Izstrādāsim jūsu stāstu

Ja šis stāsts par Šepstošo māju ir rosinājis jūsu iztēli, radīsim kaut ko tikpat personisku arī jums. Neatkarīgi no tā, vai tā ir jaunbūve, renovācija vai tikai viena istaba, mēs kopā varam izveidot telpu, kas skaisti, autentiski un radoši izstāstīs jūsu stāstu.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *